No 1. janvāra, pat ja tekstilrūpniecība ir noraizējusies par cenu pieaugumu, pieprasījuma graušanu un bezdarba izraisīšanu, ķīmiskajām šķiedrām un apģērbam tiks piemērots vienots preču un pakalpojumu nodoklis 12% apmērā.
Vairākos paziņojumos, kas iesniegti štatu un centrālajām valdībām, tirdzniecības asociācijas visā valstī ieteica samazināt preču un pakalpojumu nodokļu likmi. Viņu arguments ir tāds, ka nozare var tikt ietekmēta laikā, kad tā tikai sāk atgūties no Covid-19 izraisītajiem traucējumiem.
Tomēr Tekstilrūpniecības ministrija 27. decembra paziņojumā norādīja, ka vienotā 12% nodokļu likme palīdzēs mākslīgās šķiedras jeb MMF segmentam kļūt par nozīmīgu darba iespēju valstī.
Tajā norādīts, ka vienotā nodokļu likme MMF, MMF dzijai, MMF audumiem un apģērbam atrisinās arī apgrieztās nodokļu struktūras problēmu tekstilizstrādājumu vērtības ķēdē — izejvielu nodokļu likme ir augstāka nekā gatavās produkcijas nodokļu likme. Mākslīgo dziju un šķiedru nodokļu likme ir 2–18 %, savukārt preču un pakalpojumu nodoklis audumiem ir 5 %.
Indijas Apģērbu ražotāju asociācijas galvenais mentors Rahuls Mehta aģentūrai Bloomberg pastāstīja, ka, lai gan apgrieztā nodokļu struktūra radīs tirgotājiem problēmas saņemt priekšnodokļa atlaides, tā veido tikai 15% no visas vērtību ķēdes.
Mehta sagaida, ka procentu likmju paaugstināšana negatīvi ietekmēs 85% nozares. "Diemžēl centrālā valdība ir izdarījusi lielāku spiedienu uz šo nozari, kas joprojām atgūstas no pārdošanas apjoma zaudējumiem un augstākām izejvielu izmaksām pēdējo divu gadu laikā."
Tirgotāji norādīja, ka cenu pieaugums radīs neapmierinātību patērētājiem, kuri iegādājas apģērbu, kura cena ir zemāka par 1000 rūpijām. Krekls 800 rūpiju vērtībā maksā 966 rūpijas, kas ietver izejvielu cenu pieaugumu par 15 % un patēriņa nodokli par 5 %. Tā kā preču un pakalpojumu nodoklis pieaugs par 7 procentpunktiem, patērētājiem no janvāra tagad ir jāmaksā papildu 68 rūpijas.
Tāpat kā daudzas citas protestu lobiju grupas, CMAI paziņoja, ka augstākas nodokļu likmes vai nu kaitēs patēriņam, vai arī piespiedīs patērētājus pirkt lētākas un zemākas kvalitātes preces.
Visas Indijas Tirgotāju federācija rakstīja finanšu ministrei Nirmalai Sitharamanai, lūdzot atlikt jaunās preču un pakalpojumu nodokļa likmes ieviešanu. Vēstulē, kas datēta ar 27. decembri, tika norādīts, ka augstāki nodokļi ne tikai palielinās finansiālo slogu patērētājiem, bet arī palielinās nepieciešamību pēc lielāka kapitāla ražotāju uzņēmējdarbības veikšanai. Bloomberg Quint (Bloomberg Quint) pārskatīja vēstules kopiju.
CAIT ģenerālsekretārs Pravīns Khandelvals rakstīja: “Ņemot vērā, ka vietējā tirdzniecība drīz atgūsies no milzīgiem zaudējumiem, ko nodarījuši pēdējie divi Covid-19 periodi, šobrīd nav loģiski palielināt nodokļus. Viņš sacīja, ka Indijas tekstilrūpniecībai būs arī grūti konkurēt ar līdzīgām nozarēm tādās valstīs kā Vjetnama, Indonēzija, Bangladeša un Ķīna.”
Saskaņā ar CMAI pētījumu, tekstilrūpniecības vērtība tiek lēsta tuvu 5,4 miljardiem rūpiju, no kurām aptuveni 80–85% veido dabiskās šķiedras, piemēram, kokvilna un džuta. Nozarē strādā 3,9 miljoni cilvēku.
CMAI lēš, ka augstāka GST nodokļa likme novedīs pie 70 000–100 000 tieša bezdarba šajā nozarē vai arī simtiem tūkstošu mazo un vidējo uzņēmumu ievirzīs neorganizētās nozarēs.
Tajā teikts, ka apgrozāmo līdzekļu spiediena dēļ gandrīz 100 000 MVU varētu saskarties ar bankrotu. Saskaņā ar pētījumu, roku darba tekstilrūpniecības ieņēmumu zaudējumi var sasniegt pat 25 %.
Mehta apgalvoja, ka štatiem ir “taisnīgs atbalsts”. “Mēs sagaidām, ka [štata] valdība gaidāmajās pirmsbudžeta sarunās ar ministru kabinetu 30. decembrī izvirzīs jautājumu par jaunām preču un pakalpojumu nodokļu likmēm,” viņš teica.
Līdz šim Karnātaka, Rietumbengāle, Telangāna un Gudžarata ir centušās pēc iespējas ātrāk sasaukt GST komitejas sanāksmes un atcelt ierosināto procentu likmju paaugstināšanu. "Mēs joprojām ceram, ka mūsu lūgums tiks uzklausīts."
Saskaņā ar CMAI datiem, Indijas apģērbu un tekstilrūpniecības gada GST nodoklis tiek lēsts 18 000–21 000 krores apmērā. Tajā teikts, ka jaunās preču un pakalpojumu nodokļa likmes dēļ centri, kuriem trūkst kapitāla, katru gadu varētu gūt papildu ienākumus tikai 7000–8000 krores apmērā.
Mehta teica, ka viņi turpinās sarunas ar valdību. "Ņemot vērā tā ietekmi uz nodarbinātību un apģērbu cenu inflāciju, vai tas ir tā vērts? Vienots 5% preču un pakalpojumu nodoklis (GST) būs pareizais ceļš uz priekšu."
Publicēšanas laiks: 2022. gada 5. janvāris